Aristotelis — viens no lielākajiem domātājiem senatnē, Platona audzēknis un Aleksandra Lielā audzinātājs, apkopojis savos darbos klasiskās sengrieķu filozofijas pieredzi un atstājis milzīgu ietekmi uz Eiropas un pasaules kultūras attīstību, enciklopēdisks zinātnieks, kurš stāvēja pie mūsdienu zinātnes pamatiem. Aristotelis izstrādāja vienu no pirmajām universālajām pasaules modeļiem un visaptverošu zinātnisko zināšanu sistēmu, kas aptver visdažādākās cilvēka dzīves jomas, iezīmēja jēdzienu loku un ieviesa terminoloģiju, kas joprojām tiek izmantota filozofiskajā leksikā un lielā mērā nosaka mūsdienu zinātniskā domāšanas orientierus un horizontus. Izdevumā iekļauti svarīgākie Aristoteļa loģiskie traktāti, kas veido „Organonu” („Kategorijas”, pirmā un otrā „Analītika”, „Par interpretāciju” u.c.), kā arī „Nikomaha ētika”, traktāts, kas vērsts uz morāles problēmām, kur filozofs uzdod un vispusīgi analizē svarīgākos cilvēka eksistences jautājumus: kas ir labums, laime un taisnīgums? Turklāt grāmatā iekļauta „Fizika” — fundamentāls Aristoteļa traktāts, kas kalpo par sava veida ievadu visiem citiem dabaszinātņu darbiem, ko domātājs ir radījis, tostarp tiem, kurus šodien mēs attiecinām uz bioloģijas un psiholoģijas jomu. Aristoteļa „Fizika” ir maz saistīta ar zinātni, ko mūsdienās sauc par fiziku, tomēr šis traktāts joprojām tiek uzskatīts par vienu no augstākajiem cilvēka domas sasniegumiem attiecībā uz dabu.
Populārakas
