Japāņu dzeja BML

Krājumā ir iekļauti tanka un hokku vairāk nekā 180 autoru darbi; tostarp arī to, kuru darbi iekļauti slavenajā antoloģijā "Hjakuņin isšū" ("Simts dzejoļu simts dzejnieku"). Šī antoloģija ir iekļauta grāmatā pilnībā. Katrs dzejoļa oriģināls ir sniegts krievu transkripcijā, pēc tam seko viens vai vairāki tulkojumi ar komentāriem, kas ļauj izveidot priekšstatu gan par autoru, gan par apstākļiem, kādos tika uzrakstītas viņa dzejas rindas. Gandrīz katrs dzejoļa krājuma darbs ir ilustrēts ar oriģinālo japāņu gravīru. Starp šiem zīmējumiem ir tādu meistaru darbi kā Hokusaī, Jošitoši, Hirosige, Harunobu, kas padara šo antoloģiju par unikālu izdevumu.
Tradicionālā japāņu kultūra demonstrē daudz pārsteidzošu parādību arhitektūrā, glezniecībā, literatūrā un lietišķajā mākslā. Dzeja ar tās īsajām formām tanka un hokku nav izņēmums. Rietumu lasītājam var šķist dīvaini, kā var apbrīnot dzeju, kurā ir tikai piecas rindas vai pat trīs, un nav rīmju. Japāņu dzejnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks XX gadsimtā Moichi Jamaguchi savā grāmatā, kas veltīta japāņu dzejai, salīdzina šādu tradicionālo dzejas veidošanu ar impresionismu Eiropas mākslā. Hokku rindas atgādina trīs punktus, uz kuriem stabilizējas viss aprakstītais ainavas attēls, kas rodas lasītāja prātā. Izcils japāņu dzejnieks XVII gadsimtā Takarai Kikaku reiz uzrakstīja šādu hokku: "Šūpojas, šūpojas // Uz banāna lapas // Mazais vardēns". Par ko ir šīs rindas? Par dzīves ātrumu? Par apņēmību, ar kuru jāsaskaras ar pārbaudījumiem? Par to, cik mazi mēs esam salīdzinājumā ar dabas varenajām spēkiem? Katram lasītājam var būt savas asociācijas.