Laika krokas

Mēs dīvainā veidā zaudējam perspektīvas sajūtu. Iespējamā nākotnes aina neparādās, netiek uzzīmēta. Paša vēsture — gan mūsu pašu, gan civilizācijas — izkliedējas, zaudējot savu agrāko, kādreiz sakārtoto, metanarratīvo izskatu. Nonākot šādā situācijā, mēs it kā sarūk — jūtam kādu iekšēju tukšumu, zaudējam identitāti. Mēs it kā skrienam, paliekot uz vietas. "Kroka" — specifiska "patoloģija" laikā. Patoloģija, kas, kā bieži notiek medicīnā, ļauj saskatīt tā — laika — patiesās un būtiskās iezīmes.