Jevgeņijs Ļvovičs Švarcs pirms kara, 1940. gadā, leļļu teātrim sarakstīja "Zudušā laika stāstu". Līdz tam laikam, īstenojot savu sapni, viņš jau bija pieredzējis rakstnieks un dramaturgs, kurš bija atradis savu valodu un tēmu. Jau bērnībā, kad māte viņam jautāja, par ko viņš vēlas kļūt, Jevgeņijs kautrīgi čukstēja: “romānists.” Viņš jau agri sāka izdomāt savus stāstus, un tiem vienmēr bija laimīgas beigas. Pat bērnībā Jevgeņijam bija aizraušanās ar literatūru un teātri. Studējot Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, viņš gandrīz visu vecāku sūtīto naudu iztērēja teātra biļetēm. Nav pārsteidzoši, ka Švarcs drīz vien pievienojās neveiksmīgo juristu sarakstam, kurā bija arī Šarls Pero, brāļi Grimmi un Ernsts Teodors Amadejs Hofmans. Bet piedzima pārsteidzošs stāstnieks - Jevgeņijs Švarcs. 1921. gadā viņš ieradās Petrogradā turnejā kopā ar Rostovas "Teātra darbnīcas" aktieriem un ātri ieguva slavu kā izcils stāstnieks un improvizators. Nedaudz vēlāk darbs sākās Valsts izdevniecības bērnu redakcijā Samuila Maršaka vadībā. Švarcs sāka rakstīt stāstus bērnu žurnāliem "Čiž" un "Jež". Tieši šajā laikā parādījās viņa pirmās pasakas; Visi no tiem ir iekļauti šajā unikālajā kolekcijā. Tie nav paredzēti tikai bērniem. Nikolajs Pavlovičs Akimovs par Švarcu reiz teica, ka "...beidzot tika atrasts burvis, kurš, saglabājot varu pār bērniem, spēja iekarot arī pieaugušos."
Švarca stāstus šajā grāmatā ilustrē Viktora Aleksandroviča Čižikova zīmējumi. Miljoniem krievu viņu pazīst kā jaukā, smaidošā rotaļu lācīša radītāju, kurš kļuva par XXII vasaras olimpisko spēļu simbolu. Viktora Aleksandroviča zīmējumos smaida ne tikai lāči, suņi, kaķi, zaķi un peles, bet pat vardes un krokodili. Uzreiz ir skaidrs, ka šos attēlus ir radījis talantīgs un dzīvespriecīgs cilvēks. Čižikovs nopietni apsvēra iespēju kļūt par ilustratoru pēc tikšanās ar Kukriņikiem. Viņiem patika Čižikova skolas zīmējumi, un slavenie karikatūristi ieteica Viktoram nepadoties zīmēšanai. Tā rezultātā Čižikovs iestājās Maskavas Poligrāfijas institūta mākslas nodaļā un, vēl būdams students, sāka sadarboties ar žurnāliem "Krokodil", "Vesyolye Kartinki" un "Murzilka". Viņa zīmējumi regulāri parādījās žurnālu Pioneer, Young Naturalist un Around the World lapās. Čižikovs ilustrēja vairāk nekā divsimt grāmatu, tostarp Andersena, Čukovska, Mihalkova, Milne, Zahodera, Maršaka un Uspenska darbus. 1981. gadā viņš kļuva par RSFSR Goda mākslinieku, bet 2016. gadā - par Krievijas Federācijas Tautas mākslinieku.
