Zilā speķis

Lielisko rakstnieku kloni izlocās mokošajā skriptu procesā, Lielais teātris līdz griestiem ir piepildīts ar netīrumiem, Staļins un Hruščovs - mīļākie, 20. gadsimta vēsture ir izgriezta uz āru. Vladimira Sorokina visprovokatīvākajā romānā, kas nostiprinājis viņam postmodernisma klasika titulu, ir gāzti visi elki. Tomēr viena svētnīca paliek neaizskarta: iznīcinot ierastās normas un  apgriežot visu kājām gaisā, Sorokins arī šeit pasludina literatūras svēto statusu.