1947. Gads, kad viss sākās

«1947. gadā daudzas parādības iegūst formu. Šajā gadā tiek noteikts, kā pēc kara izskatīsies mūsu dzīve, sākas diskusija par mazākumtautību tiesībām, tiek celts jautājums par bēgļiem, kuru tolaik bija ļoti daudz visā Eiropā. Paralēli cilvēki strīdas par to, kā ir būt sievietei šajā pasaulē, kā tālāk attīstīsies mūzika un māksla, vai var izmantot to valodu, kuru lietoja pirms kara, un vai var par to runāt par karu», — tā apraksta savu 1947. gadu zviedru rakstniece un žurnāliste Elizabete Osbrinka, spējusi apvienot faktus un attēlus, «lielo» ārējo vēsturi un «mazo» savu ģimenes vēsturi aizkustinošā dokumentāli mākslinieciskā pētījumā gadā, kurā tika ielikti pamati «pēckara pasaules iekārtai», kas tik ilgi šķita neapstrīdama.