Tātad, Vētra

Makss Semeljaks — mūzikas žurnālists un viens no daudziem cilvēkiem, kuru dzīves ceļš uz visiem laikiem mainījies dziesmu «Pilsoņu aizsardzības» ietekmē, — 2008. gadā bija jāsāk strādāt pie grāmatas kopā ar Egoru Letovu. Plāniem traucēja galvenā varoņa nāve. Pēdējo 13 gadu laikā Letovs ir kļuvis, kā vēlējās, par folkloras personāžu, izklīstot citātēs, saukļos un memēs: uz viņa mantojumu pretendē cilvēki ar visdažādākajiem politiskajiem uzskatiem un personiskajām pārliecībām, viņa fanu skaits ir neierobežots, tāpat kā viņa dziesmu interpretācijas.

«Tātad, vētra» piedāvā skatījumu no tuvas distances un atbildes no pirmajām rokām; tā ir grāmata par personiskajām attiecībām ar PA un tās līderi, kā arī par mīlestības un naida vēsturi postpadomju pasaulē pret neveiklo cilvēku brillēs. Attiecības ar dabu un kaimiņiem Omskā, savienība ar Eduardu Limonovu, nāves priekšnojauta, pirmās ārzemju turnejas, vielas, futbols, revolūcija, nepārtraukta iedvesmas meklēšana un stingra kolektīva vadīšanas maniere. Grāmatas lapās Semeljaks Letovu attēlo kā dzīvu cilvēku: smieklīgu, niknu un neatminētu.