Līdz 1914. gadam trokšņainās cīņas, kas iezīmēja sacelšanās grupas gleznotāju-impresionistu parādīšanos, jau sen bija kļuvušas par vēsturi, un jaunie sacelšanās dalībnieki, kas tās izprovocēja, — tie no viņiem, kuri vēl nebija pametuši šo pasauli, — bija pārvērtušies par sirmiem franču glezniecības patriarhiem. Klods Monē, kuram bija 73 gadi, bija apmeties Živernī, kur iekārtoja savu personīgo paradīzes dārzu ar mākslīgiem dīķiem un selekcionētām lilijām. Franču avīzes informēja lasītājus, ka slavenais meistars ir devies atpūtā. Un tomēr avīzes steidzās norakstīt Monē no rēķina. Neskatoties uz personiskajiem un pasaules katastrofām, neskatoties uz veselības problēmām, šaubām par savām spējām un cienījamo vecumu, mākslinieks uzsāka visgrandiozākā mākslinieciskā projekta īstenošanu visā savā mākslinieciskajā karjerā — grandiozā ainavu cikla ar ūdens lilijām.
Populārakas
