Kadreiz un nesen

Pols Verlēns (1844–1896) izdomāja terminu «nolādētie dzejnieki» — tā viņš apzīmēja talantīgus atšķirīgus cilvēkus, kuri nespēja un nevēlējās dzīvot kārtīgā buržuāziskā dzīvē. Arī viņš pats bija no viņu skaita. Vai liktenis vadīja Verlēnu sarežģītās takās, vai viņš patvaļīgi lika tam strauji mainīt maršrutu, bet viņa dzīvē bija daudz klupšanas: viņš reiz nolēma precēties un kļūt par ģimenes cilvēku, tad, atstājot ģimeni, devās ceļojumā ar jauno Rembou, tad mēģināja kļūt par lauksaimnieku, tad sēdēja cietumā. Neizmaināms viņa dzīvē palika tikai viens: viņš rakstīja dzeju — muzikālu, pārsteidzošu ar ietekmes spēku, kas atstāja milzīgu ietekmi uz viņa laikabiedriem un nākamo paaudžu dzejniekiem, tostarp arī Krievijā.