Pēdējā karš

Kirs Buličevs — otrais lielums mūsu fantastikā XX gadsimtā pēc brāļiem Strugackiem. Daudzas paaudzes lasītāju ir izaugušas uz viņa grāmatām, un pirmā lasītāja mīlestība ir ilgmūžīga un ar gadiem nenoveco. Lielā Gūslara dibinātājs (sava veida analoga ziemeļu pilsētai Solovecai ar slaveno NIIČAVO un tās darbiniekiem), krusttēvs Alisei Selezņevai, meitenei no nākotnes Zemes, hronists doktora Pavliša un viņa draugu no starpplanētu zvaigžņu kuģa «Segeža» darbiem un dienām, bāka uz upes Hronos, kas savieno dažādus Krievijas krastus laikā, — Kirs Buličevs ir daudzdimensionāls, kā pati dzīve, viņa literārajā visumā ir vieta gan jokiem, gan skarbai, nežēlīgai ironijai, gan zinātnieka un pravieša gudrībai. Tajā ir viss, izņemot garlaicību. Kosmiskais kuģis «Segeža» veica parasto reisu uz Titānu ar kravu ieguves iekārtu, kad no Galaktikas centra saņēma radiogrammu: steidzami pārtraukt lidojumu, uzņemt uz kuģa citplanētiešu kuģa pasažierus un kravu īpaša mērķa. Un pēc tam doties uz vienu no zvaigžņu sistēmām uz planētu, kur, saskaņā ar bezpilota izlūku kuģa datiem, izcēlās kodolkarš. Kāpēc tur nosūtīja zemniekus? Tāpēc, ka, spriežot pēc atklātajiem attēliem no mirušās planētas iedzīvotājiem, ārēji viņi ir līdzīgi cilvēkiem. Un krava īpaša mērķa — tas ir ierīce, ko radījusi kronu rase, lai atjaunotu mirušo ķermeni. Romānā «Kaimiņš» kuģis «Polus» cieš avāriju un veic nosēšanos uz neapdzīvotas planētas. Apkalpe ir spiesta atstāt kuģi, iemesls — augsta radiācija reaktora sprādziena rezultātā. Nāvējošs pāreja caur atdzesētām sniegotām kalniem uz glābjošu, šķietami, mežu iztur tikai daži. Izdzīvojušie dibina mežā ciematu… Gandrīz divus gadu desmitus tā iedzīvotāji cīnās ar agresīvo dabu, piedzimst un aug jauna paaudze, kurai atmiņas par Zemi nav vairāk kā skaista pasaka, ko stāsta pieaugušie pirms miega. Šajā krājumā ir iekļauts pilns cikls darbu par zvaigžņu ārstu Pavlišu. Grāmata ir ilustrēta mākslinieka Viktora Minejeva darbiem.