Vilku medības

Vladimirs Vysockis uzskatīja literāro darbu par galveno savas dzīves nodarbošanos: ".dziesmas prasa milzīgu apstrādi un pulēšanu.", tās dzejniekam — ".nav nekāds hobijs, nē!". Tomēr viņa dzīves laikā Vysocka dzejoļi un dziesmas netika publicēti, neskatoties uz to, ka tajos lasītājs varēja atrast bezgalīgu cieņu, izpratni par cilvēka dvēseli un vārdus par patieso mīlestību. Vysocka ironiskums, viņa nespēja pielāgoties vispārējam viedoklim, spēja redzēt pasauli cilvēku acīm no visdažādākajiem sociālajiem slāņiem, īpašā radošuma izpausme viņa darbā padara dzejoļus un dziesmas par dzīviem, aktuāliem arī šodien.