Mans Puškins

Josifs Brodskais sauca Marinu Cvetajeva par «vistraģiskāko balsi krievu dzejā». Un pati dzejniece rakstīja, ka Puškins «inficējis viņu ar mīlestību». Un patiešām, krievu dzejniecei visa dzīve un viss radošais darbs «krievu dzejas saule» bija neticami svarīgi – kā gaiss, kā gaisma. «Mans Puškins» – tas ir patiesas mīlestības caurstrāvots darbs, kurā Cvetajeva pievēršas tam, kādu dārgumu atstājis dzejnieks viņas dvēselē. Kopā ar novērojošo Cvetajevas atmiņu lasītājs iegrimst burvīgajā, laimīgajā bērnības laikā, ko apgaismo Puškina ģēnijs. Kā raksta pati Cvetajeva, «vai tāpēc, ka es mazs bērns tik daudz reižu ar savu roku rakstīju: "Atā, brīvā stihija!" – vai bez jebkādas tāpēc – es visus savas dzīves notikumus iemīlēju un izsaku atvadu, nevis satikšanos, plīsumu, nevis saplūšanu, ne uz dzīvi – bet uz nāvi...». Lasot dzejnieces piezīmes, šķiet, ka pats Puškins, dzīvs un paties, stāv priekšā mums – un nav iespējams viņu neiemīlēt ar uzticīgu mīlestību. Grāmatā ir iekļauti darbi «Mans Puškins», «Uz jūru», «Tas, kas bija», «Puškins un Pugačovs», «Māksla sirdsapziņas gaismā», kā arī dzejas cikls «Dzejoļi Puškinam» un Marinas Cvetajevas raksts «Darba varonis», kas veltīts Valērijam Brujcovam.