Senās mūzikas beigas

Brjuss Heins (1940-2011) veica karjeru kā obojists klasiskajā orķestrī un kopš jaunības interesējās par izpildījuma praksi un savu instrumentu (1960. gadu beigās viņš atvēra Kalifornijā darbnīcu, kur viņa vadībā tika izgatavotas baroka obojes replikas). Viņa uzkrātā pieredze izpildījumā uz mūsdienu un vēsturiskajiem instrumentiem, koncertos un ierakstos ar pazīstamiem mūziķiem un kolektīviem, saziņa ar mūzikas pētniekiem kalpoja par pamatu šai grāmatai, kurā Heins stāsta, kā kodificētā notācija un mūzikas darbu izplatīšana uz papīra pakāpeniski attīrīja rietumu mūziku no variabilitātes un padarīja to "akadēmisku" — un kā pēc tam, pēdējo pusgadsimtu laikā, akadēmiskie mūziķi atklāja aiz stingrā savas disciplīnas fasādes veselu visumu, no kura, nespējot to pilnībā pakļaut, šī disciplīna izauga. Tādējādi vēsturiskā senās mūzikas beiga izrādījās par nosacījumu tās sākumam, jaunai dzimšanai, kurai bija daļa arī šīs grāmatas autors.