Uz pasaules malas

Vera un Lukas aug uz divām pasaules malām. Kamčatkā un Čīlē dzīve ir ļoti atšķirīga, bet vientulības skumjas visur ir līdzīgas. Un, ja neatlaidīgi un ilgi sūtīsi signālus – tad reiz var notikt brīnums.
Vakarā mēs ar mammu iznākam uz okeāna krastu. Es stāvu pie ūdens un iedomājos – kā būtu, ja tur, aiz pasaules malas, man būtu draugs. Es izņemu lukturīti no jakas kabatas un spīdinu to tumsā virs jūras. Īsa zibšņa, divi gari, tad atkal īss: punkts-mīnus-mīnus-punkts. Divi punkti, punkts-mīnus-mīnus, punkts, mīnus. Morzes alfabētā tas nozīmē: «sveiki». Es mirgu tumsā:
«Sveiki, mani sauc Vera. Sveiki, mani sauc Vera»
Bērniem no jaunākajām un vidējām klasēm.