Slavenais romāns Aleksandra Dima (tēva) «Trīs muskeši» tiek publicēts V. M. Strojeva tulkojumā. Iznākumu rotā vairāk nekā divi simti piecdesmit franču gleznotāja un ilustratora Morisa Lelūara zīmējumu, kuru dēļ šis meistars ieguva pasaules slavu. Grāmatā ir iekļauti Dima-tēva un Dima-dēla portreti, divas G. Dore gravīras, kurās attēlots A. Dima piemineklis Parīzē, kā arī interesants A. I. Kuprina esejas «Dima-tēvs» fragments, kas tika rakstīts 1919. gadā un publicēts Parīzē 1930. gadā emigrantu avīzē «Atdzimšana».
Savus vispazīstamākos vēsturiskos piedzīvojumu romānus Dima-tēvs sāka publicēt 1844. gada pavasarī atsevišķās nodaļās Parīzes avīzē «Le Siècle». Rakstnieks katru reizi prasmīgi pārtrauca stāstījumu pašā interesantākajā vietā. Simtiem parīziešu gandrīz vai no nakts gaidīja mazus avīžu pārdevējus, lai, burtiski izrādot viņiem no rokām vēl smaržojošus tipogrāfijas drukātos lapas, alkatīgi sekotu gaskonietim d’Artaņanam un viņa muskešiem piedzīvojumiem. Vēl Dima dzīves laikā daži intelektuāļi sāka saukt viņu par bulvārā rakstošu un virspusīgu autoru. Pārējie franči viņu mīlēja. Nav nejaušība, ka pieminekļa rakstniekam, kas tika uzstādīts 1883. gadā Parīzē ģenerāļa Kartū laukumā, uz pjedestāla, papildus d’Artaņanam, ir attēloti trīs franči, kas piezagušies pie Dima grāmatas lapām. 20. gadsimta sākumā A. I. Kuprins rakstīja par Dima radošumu: «viņa romāni, neskatoties uz gandrīz gadsimta vecumu, dzīvo, pretēji laika un aizmirstības likumiem, ar iepriekšējo nezūdošo spēku un ar iepriekšējo labo burvību kā Andersena pasakas, kā „Vinceija Toma būda“, un vēl daudziem, daudziem atvērs viņi nākotnē klusas un gaišas minūtes». Šie vārdi pilnībā attiecas arī uz «Trīs muskešiem».
Grāmatu rotā ap divsimti piecdesmit lielisku Morisa Lelūara zīmējumu. Pašam liktenim bija noteikts kļūt par mākslinieku. Moriss piedzimis XIX gadsimta vidū franču gleznotāju ģimenē. Viņa tēvs bija batālists, māte — akvareļists, kura ilustrēja Valtēra Skota, Viktora Igo un daudzu citu rakstnieku darbus. Morisa mātes vectēvs bija talantīgs gleznotājs. Nav brīnums, ka jaunais Lelūars sekoja vecāku pēdās. Viņš mēģināja sevi dažādos žanros, bet īpaši labi padevās grāmatu ilustrācijas. Vairāku paaudžu franči redzēja 17. gadsimta Parīzi Morisa Lelūara acīm. Viņa zīmējumu panākumu noslēpums grāmatai «Trīs muskešiem» slēpjas to vēsturiskajā ticamībā. Lelūars aprakstīja arhitektūras, mēbeļu un apģērba detaļas no šī laika ar rūpību. Mīlestību pret precizitāti māksliniekam iemācīja viņa tēvs Žans-Batists Ogjsts Lelūars. Parīzē viņš kļuva par Apģērbu vēstures biedrības dibinātāju un visas dzīves gaitā vadīja šo pulciņu. Jaunībā Moriss aplūkoja simtiem zīmējumu, kuros detalizēti attēlotas viņa valsts vēstures apģērba un ekipējuma detaļas. Vēlāk viņš kļuva par «Apģērba vēsture no Antīkuma līdz 1914. gadam» autora, kā arī «Apģērba un tā aksesuāru, ieroču un audumu vārdnīcas» autoru. Nav brīnums, ka ilustrācijas grāmatai «Trīs muskeši» atnesa Lelūaram pasaules slavu. Tās ir vēsturiski ticamas.
