Meklējot zēnu dievu

"Kamēr tev ir degsme atklāt, virzīties uz priekšu, atklāt neizpētīto - tas nozīmē, ka zēnu dievs ir ar tevi," - kādu reizi teica Vānim radiotehniķis Boriss. Bet kā viņu, šo zēnu dievu, atrast? Jo īpaši šeit, arktiskajā aukstumā, tukšumā, kur Vānis pavada visgarāko vasaru savā dzīvē. Visi cilvēki kā cilvēki, jūlijā dodas uz jūru, uz siltu pludmali, bet viņa tēvs pēkšņi nolēma pavadīt brīvdienas ziemeļos. Cīpnāvolokā, vienā ielā - ne veikali, ne wi-fi ar mobilajiem sakariem, ne gluda asfalta saliņa skaitam. Tikai vecas noliekšanās mājas, garlaikoti strādnieki, izsviesti krastā nogrimuši kuģi… Lai gan nogrimis kuģis - tas, iespējams, ir vēl interesanti: Vānis pārvarēja bailes, iekļuva iekšā agri no rīta un it kā saprata, ko Boriss domāja. Vai tomēr nē?Pa šīs grāmatas lapām ir izkaisītas neskaitāmas norādes, kur un kā meklēt savu zēnu dievu, kāds viņš varētu būt, kā nezaudēt saikni ar viņu. Dmitrija Išenko stāsts - protams, nav praktisku padomu kolekcija zaudētiem pusaudžiem, bet drīzāk iedvesmojoša un pārsteidzoši kinētiska stāsts par neizbēgamo bērnības beigu. Trīs mēneši gleznainajā Barenca jūras krastā kļūst galvenajam varonim par neizsmeļamu pieredzes avotu - un zināšanām par pašu sevi.Dmitrija Išenko vārds pagaidām nav pārāk pazīstams lasītājam, tomēr viņa debijas grāmatā atklājas tāds domāšanas apjoms, kāds piemīt bērnu klasiskajiem autoriem. Un gleznainās ziemeļu dabas panorāmas, ar kurām bagāta stāsts, atgādina režisora Andrei Zvjaginceva gleznas. Rakstnieks dzīvo Murmanskā, dažādos laikos strādājis par žurnālistu, scenāristu un dokumentālo filmu režisoru. Viņa stāsts "Teribērka" iekļāvās I. P. Belkina balvas īsajā sarakstā, bet "Meklējot zēnu dievu" ieguva V. P. Krapivina balvu nominācijā "Bērnu žūrijas izvēle".Vidusskolas un vecāko klašu skolēniem. 3. izdevums, labots.