Faina Ranevskaja. Dzīve, ko stāstījusi viņa pati

„Mans tēvs bija nabadzīgs naftas industrijas pārstāvis…” — tika uzskatīts, ka no Fainas Ranevskas memuāriem ir palikusi tikai šī anekdotiskā frāze: visas pārējās piezīmes viņa sadedzināja, atgriežot izdevniecībai avansu, un viņas leģendārās asprātības un aforismi ir zināmi galvenokārt pēc pārsacīšanas.
Bet Bulgakova Volands bija taisnība: rokraksti nedeg, un šī grāmata ir unikāla iespēja dzirdēt lielās aktrises dzīvo balsi, kura tikai vienatnē varēja novilkt ierasto masku un runāt ārkārtīgi atklāti, nevis publikai, „no pirmās personas”… Vai jūs zināt, ka Faina Georgievna ienīda šo „spārnoto frāzi” „Mūļa, nenervini mani!”, kas padarīja viņu slaveno, un nicinoši izteicās par savām kino lomām: „atkal klaunese, nevis Vassa Železnova!”, baidoties palikt skatītāju atmiņā tikai kā vārdiska „pērļu” un anekdošu avots? Vai jūs zināt, ka, izņemot PSRS Tautas mākslinieces titulu, Lielā Lenina un Darba Sarkanā karoga ordenus, viņa saņēma arī trīs Staļina prēmijas, lai gan par apbalvojumiem izteicās kā par „apbedīšanas piederumiem”? Vai jūs zināt, ka zem „Mūļa” maskas, mūžīgās izsmiekles un lamātājas, slēpās radošā traģēdija ģeniālajai aktrisei, kura nekad neiemācījās novērtēt savu komēdijas talantu?..
Šī grāmata nav memuāri, nav sabiedrībā zināmu joku un „huhm”, no šīm lapām skan pavisam cita, īsta, traģiskā Ranevskaja, kuras kodīgās asprātības vienmēr bija SMIEKS CAUR ASARĀM.