Mušas. Altonas vientuļnieki

Divas spēcīgākās Sartra lugas un, iespējams, divi vispār spēcīgākie franču dramaturģijas darbi. Divi nikni, nevaldāmi brīvas gribas saucieni – tā pati patiesā brīvība, kas nav visatļautība, bet ietver apzinātu atbildības izvēli par izdarīto un reizēm, kā ar lepnumu atzīst viena no lugas varonēm, sākas no otras puses no izmisuma. Lielais karalis Agamemnons ir miris, bet kādu dienu Mikenās ierodas jauneklis Orests – nogalinātā dēls. Viņš atgriežas, lai kopā ar savu māsu Elektra atriebtu tēva iznīcinātājus, no kuriem viena ir viņu bioloģiskā māte, karaliene Klitemnestra. Un nav nekā briesmīgāka par mātes slepkavību... Ir pagājuši gadi kopš Otrā pasaules kara, bet vientuļajā muižā joprojām mokās par mirušo pasludinātais Francs fon Gerlachs – nacistu noziedznieks, kuram izdevās izvairīties no cilvēku tiesas, bet ne no savas sirdsapziņas apsūdzībām, tomēr arī pats tiesā savu laikmetu...