Uz Nevas krastiem

«Es nerakstu par sevi un ne sev, bet par tiem, kurus man bija lemts iepazīt… Es rakstu par viņiem un viņiem. Par sevi es cenšos runāt pēc iespējas mazāk…» — rakstījusi ievadā saviem memuāriem Irina Odojevceva — krievu dzejniece, mīļākā skolniece Nikolaja Gumiļova, 1922. gadā pametusi Krieviju. Viņa nodzīvoja garu dzīvi un atgriezās dzimtenē 1987. gadā — pēdējā pārstāve tālās Sudraba laikmeta. Viņas atmiņas «Uz Nevas krastiem» tika izdotas Krievijā 1980. gadu beigās milzīgā tirāžā — 150 000 un tika uztvertas kā atklāsme. Un mūsdienās šī grāmata — piemineklis laikmetam, tās dzīvais liecinieks — tiek lasīta ar milzīgu interesi. Uz tās lapām parādās Nikolajs Gumiļovs, Anna Ahmatova, Georgijs Ivanovs, Osips Mandelštams, Vladimirs Majakovskis... Fenomenālā Odojevcevas atmiņa ļāva viņai arī pēc daudziem desmitiem gadu atveidot sarunas, diskusijas, strīdus tā laika.