Iekārošana paradīzē.

Šarls Bodlērs izdeva krājumu Les Paradis artificiels (latviski "Mākslīgā paradīze") 1860. gadā. Līdz tam laikam dzejnieks jau bija pārvarējis opija atkarību, taču viņš atgriežas pie tēmas, kas tajos gados nebija tabu, lai sistematizētu zināšanas. Tas ir īsts pētījums, daļēji zinātnisks, daļēji ar sakārtotu empīrisko pieredzi paša dzejnieka un citu pazīstamu dalībnieku (Ž.-Ž. Moro, T. Gotjē un, protams, T. De Kvinsija) pieredzi. Bodlērs ir objektīvs, viņš stāsta par visiem afektiem, domām un sekām bez izpušķojumiem un pārspīlējumiem. Darbs paliek cienīgs psihodēliskā dienasgrāmatas žanrā, tāpat kā T. Gotjē, T. De Kvinsija piezīmes vai O. Haksli "Percepcijas durvis".