Krievu virsnieka gods kodekss

Krievu armijā virsnieka pakāpe vienmēr noteica piederību nevis sociālai grupai, bet kastai, kas dzīvoja pēc saviem neuzrakstītajiem likumiem – pēc goda kodeksa. Gadījumā, ja armijas noteikumi nonāca konfliktā ar kodeksa noteikumiem, virsnieka izvēle bija acīmredzama – par labu goda kodeksam. Virsnieku goda tiesa bija autoritatīvāka par militāro tribunālu, jo labāk būt izsūtītam, atbrīvotam no pakāpes, nekā zaudēt cieņu. Krievu-japāņu kara laikā rotmistrs Valentīns Kulčickis uzrakstīja Padomus jaunajam virsniekam, kas apkopoja gadu gaitā izstrādāto noteikumu kopumu, un tas kļuva par Krievu virsnieka goda kodeksu. Turpinājums virsnieku kodeksam bija Vasīlija Durasova Duelu kodekss. Ar to atšķirību, ka tas noteica duelu goda cīņu noteikumus gan militārajiem, gan civilajiem darbiniekiem.