Un mēs, kā dievi, mēs, kā bērni...

Maksimiliāns Vološins (1877–1932) — izcils kultūras pārstāvis Sudraba laikmetā, cilvēks, bagātīgi un daudzveidīgi apdāvināts: izcils dzejnieks un tulkotājs, spožs literārais un mākslas kritiķis, brīnišķīgs mākslinieks, viesmīlīgs saimnieks mājā Koktebelā — tas viss par viņu... Padomju laikā Vološina darbi tika aizmirsti, taču šajos gados tie pilnīgi nezaudēja ne skanējuma svaigumu, ne izteiksmīgumu, ne aktualitāti.