Itāļu ceļojums

1786. gadā trīsdesmit septiņus gadus vecais Johans Volfgangs Gēte devās uz Itāliju. Viņš ceļoja inkognito, zem tirgotāja Mellera vārda, un apmeklēja Garda ezeru, Veronu, Vičencu, Venēciju, Boloniju, Romu un Albānijas kalnus, Neapoli un Sicīliju. 1788. gadā dzejnieks atgriezās dzimtenē, bet 1816.–1817. gadā tika publicēts viņa «Itāļu ceļojums». Šis darbs atšķīrās no tradicionālajām ceļojumu piezīmēm ar to, ka tas tika uzrakstīts daudzus gadus pēc autora atgriešanās no ceļojuma. Tomēr, balstoties uz to gadu dienasgrāmatām un vēstulēm, «Itāļu ceļojums» tomēr saglabā iespaidu svaigumu, papildinātu ar nobriedušām pārdomām un noslīpētu līdz īstam literāram pilnīgumam. Josifs Brodska, sastādot savu darbu sarakstu, kuru katram cilvēkam vajadzētu izlasīt, lai uzturētu vismaz «pamatu sarunu», papildus «Faustam» iekļāva vēl vienu Gētes darbu – apbrīnojamo «Itāļu ceļojumu».