Mans draugs Dāmers

Katram ir dīvains klasesbiedrs, kura izdarības mūs izklaidēja, priecēja un, iespējams, pat biedēja skolā. Tas, kuru mēs atceramies pat pēc daudziem gadiem. Pēc izlaiduma neviens ar viņu vairs nesazinās, viņš izzūd atmiņā, tiek glabāts kopā ar vecajiem fotoalbumiem un pusaudžu vecuma artefaktiem. Bet dažreiz mēs domājam par to, kas ar viņu noticis. Viena vīrieša gadījumā, kurš uzauga mazā Ohaio pilsētā, uz šo jautājumu atbildēja visi pasaules mediji reizē. Tas notika 1991. gada 22. jūlijā, kad Džefrijs Dāmers tika arestēts par 17 jaunu vīriešu un pusaudžu slepkavību. «Mans draugs Dāmers» — tā ir izcila grafiskā romāna Darfa Bēkderfa, politisko komiksu balvas ieguvēja, darbs. Šajās lapās Bēkderfs cenšas saprast nākamo sērijveida slepkavu, ar kuru viņš mācījās kopā, pavadīja laiku starpbrīžos, brauca ar mašīnu. Viņam rodas līdzjūtību izraisošs portrets dziļi slima jauna cilvēka, kurš bez panākumiem cīnās ar šausmīgām vēlmēm, kas iznāk no tumšajiem viņa dvēseles stūriem. Dāmeru visā pasaulē uzskata par bezdvēselīgu briesmoni, bet šeit viņš attēlots kā vientuļš dīvainis – pat pārāk cilvēcīgs. Kauns puisis, kuru pilnīgas pieaugušo neziņas dēļ neizbēgami ievelk neprāts. Mēs visi zinām, ko Dāmers izdarīja, bet «Manā draugā Dāmerā» Bēkderfs piedāvā savus unikālos pārliecinošos un dažreiz pat dīvaini komiskos argumentus par to, kā un, kas ir svarīgāk, kāpēc Džefrijs Dāmers pārvērtās no skolas dīvaiņa par tikpat šausmīgu cilvēces ienaidnieku kā Džeks Plēsoņa. «Manā draugā Dāmerā» Bēkderfs tuvāk nekā kāds cits pirms viņa pieiet šķietami neizskaidrojamā Džefrija Dāmera gadījuma atminēšanai, 1978. gada Revere vidusskolas absolventam.