Maskava monumentālā

Maskavas augstceltnes, bez kurām jau vairāk nekā pusgadsimtu nav iespējams iedomāties Krievijas galvaspilsētas tēlu, ir dramatiskas izcelsmes vēsture. Pirmais un vissvarīgākais debesskrāpis — Padomju Savienības pils, kas tika projektēts kā grandiozs piemineklis Ļeņinam, tā arī netika uzbūvēts, bet tieši tā neuzkrītošajā ēnā izauga "septiņas māsas" — pēckara Maskavas augstceltnes. To būvniecībai padomju arhitekti un projektētāji vēršas pie pasaules arhitektūras un inženierijas sasniegumiem, izveidoja sakarus ar kolēģiem ārzemēs, brauca uz ārzemēm un piesaistīja ārzemniekus darbu veikšanai PSRS. Papildus arhitektūras, estētikas, konstruktīvo risinājumu jautājumiem daudzstāvu ēkām tika atbrīvotas vietas, kuras jau sen apdzīvoja cilvēki, tika pieņemti tūkstošiem strādnieku no laukiem, tika izmantots ieslodzīto darbs. Grāmatā tiek izsekota padomju varas elites — I. Staļina, L. Berijas, L. Kaganoviča, N. Hruščova, likteņi un pazīstamu arhitektu B. Iofana, D. Čečulina, G. Grādova darbība. Tāpat autors rekonstruē to, kā monumentālā arhitektūra "noveda pie attiecību pārdomāšanas starp valsti un sabiedrību". Darbā pirmo reizi izmantoti daudzi materiāli no Krievijas un ASV arhīviem.