Romeo un Džuljeta. Traģēdijas

Populārums un Šekspīra darbu universālums noveda pie tā, ka viņš dažādām kultūrām un laikmetiem kļuvis par paša jēdziena «klasika» iemiesojumu. «Hamlets», «Otello», «Romeo un Džuljeta» — tas vairs nav tikai lugas, tas ir daļa no mūsu priekšstatu par pasauli un par pašu sevi. Sižets par traģisko jaunā mīlnieku likteni, plaši izplatīts Renesanses literatūrā, pateicoties Viljama Šekspīra ģenijam, pārvērtās par slavenāko pasaulē mīlestības stāstu. Jau vairāk nekā 400 gadus tēma par Romēo un Džuljetu tiek izmantota visdažādākajos mākslas virzienos, no klasiskās līdz mūsdienu populārajai, un stingri iekļāvās masu apziņā. «Hamlets» — slavenā Viljama Šekspīra luga, kas balstīta uz leģendu par Dānijas valdnieku vārdā Amletus, pieder atriebības traģēdiju žanram. Hamlets, kas devies uz zinātni un pārdomām, attālinājies no galma dzīves, pēkšņi atklāj mātes nepastāvību, Dānijas galma izvirtību un tēva ļaunprātīgo slepkavību. Darbība «Otello» — tā ir mīlestības, krāpšanas, greizsirdības un iznīcības drāma. Džuljetas mīlestība pret savu vīru Otello pārspēj rasu aizspriedumus, bet viņa uzticamais seržants, skaudīgais Jago, plāno iznīcināt viņu dzīvi.