Tevi, tikai tevi mīlu un vēlos!

«Feta dzeja — pati Daba, spoguļojoties caur cilvēka dvēseli, dziedot ar sniega pārslām, zibens un putnu atbalsojumiem, vēja troksni, kas plūst caur pravietiskajiem lapu rakstiem, ilgi dziedot ar pašu klusumu», — rakstīja Konstantīns Balmonts, viens no izcilākajiem Krievijas dzejas Sudraba laikmeta pārstāvjiem par izsmalcināto Afanasija Feta radošumu, kura darbu krājumu mēs piedāvājam jums šodien. Feta mīlas lirika ir dziļa un patiesa. Tas ir gan bezgalīgs emociju okeāns, gan kautrīga satraukuma sajūta, kas tikai sāk veidoties, un dziļa bauda no tuvības, kas atradusi viena otru dvēselēm…