Tumsa pēc rītausmas

Pat ja rītausma iestāsies, tai atkal sekos tumsa… Novembris, 1982. gads. Smeljanisku laulāto pāra kāzu gadadiena ir apēnota ar Leonīda Brežņeva nāvi. Jaunais ģenerālsekretārs — liels stress cilvēkiem, kuriem ir ko zaudēt. Un Smeljaniski un viņu viesi ir tieši no tādiem — īsta nomenklatūras elite. Bet tas vēl nav vissliktākais. Vakarā viņu trīspadsmit gadus vecais dēls Sereža un draudzenes meita Alena devās uz kinoteātri un neatgriezās… Pēc zvana „no pašas augšas” pazudušo bērnu meklēšanā iesaista policijas majoru Viktoriju Gordeevu. No ātras un, galvenais, pozitīva rezultāta ir atkarīgs viņa pārcelšana uz vietnieka amatu „nogalināšanas” nodaļā. Bet kādas šeit var būt garantijas? Un ja viņi jau ir miruši? Jo īpaši, valstī darbojas maniaks, kurš nogalina pusaudžus vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Un Gordeeva draugs — kriminālpolicijas darbinieks Leonīds Čeremēnins — pieļauj sliktāko. Tomēr viņa adoptētai meitai — nesenai MGU jurista fakultātes absolventei Nastjai Kamenskai — ir cits viedoklis: pazudušie bērni neiekļaujas sērijveida slepkavas raksturojumā. Operatīvie darbinieki sāk izstrādāt visas iespējamās versijas. Un tad izmeklēšanā iesaistās KGB darbinieki… Pirmais retro detektīvs Aleksandras Mariniņas. Apbrīnojami precīza vēlu PSRS atmosfēra, cilvēku noskaņojums, viņu bailes un cerības. Kriminālie elementi, policijas darbinieki un KGB, parastie pilsoņi un tie, kuriem bija piekļuve „sociālistiskajai barotnei”, — katram no viņiem ir sava stāsts un savi motīvi.