1943. gada jūnijā 13 gadus vecais Tomass un viņa māte pēc ilgstošām vajāšanām tika deportēti uz Osvencima nometni. Vīriešu nometnē Aušvic I Tomass atradās tālu no mātes, un, lai izglābtu savu dzīvību, viņam bija jāveic smags darbs. Neskatoties uz brutalitāti, kas valdīja apkārt, Tomass nezaudēja gribu dzīvot un meklēja gaismu tur, kur šķita, ka to nav iespējams atrast. Viņš piepildījās ar apņēmību un sīki uzzīmēja to, kas notika Vācijas koncentrācijas nometnēs Osvencimā. Zīmējumi nav saglabājušies, bet pēc gandrīz diviem gadiem, kas pavadīti necilvēcīgos apstākļos, Tomass tika atbrīvots un atkal sāka zīmēt to, caur ko viņam bija jāiet. Grāmata ietver 26 zīmējumus. Savās atmiņās es izgaismoju brutalitāti un ļaunumu pasaulē, par kuru neviens neko nedrīkstēja uzzināt — bet vēsturiskā taisnība uzvarēja. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka tajos stāstīts par dzīvi nometnēs. Kā mēs, gūstekņi, izdzīvojām un centāmies nepadoties, turēdamies pie katra cilvēces un laipnības mirkļa tuvākajos un sevī, apņemti ar visaptverošu brutalitāti. Visa šī centrā izpaudās unikāla stāsts par mums, jaunajiem, kuriem bija lemts izaugt un veidoties nometnēs, lolot vienotības, draudzības un cerības spēku. Tomass Giv
Populārakas
“AST” izdevniecība iesaka
