Pirmais pasaules karš ir beidzies, un uz skatuves parādās jauna paaudze. Divdesmito gadu jaunatnes krāsa pavada dienas neizsmeļamā chase pēc sabiedriskām izpriecām. Ar paradoksālu nevainības un izsmalcinātības maisījumu viņi vingrina savas izdomas prātus jaunajos kaprīzēs un avantūrās.
Ievlina Vo grāmata — smieklīga, indīga un uzdrošināta satīra, kas atklāj zem spīdīgā sabiedriskā dzīves virsmas platu tumšu tukšumu. Autors ir nežēlīgs: visa šī «melnā miesa» iztērē dzīvi, lai uzturētu ar spīdumiem izklātu fasādi, kas ir caurspīdīgi viltota prieka pasaule, kurā viņi cenšas paslēpties no atmiņām par pagātnes kara šausmām un neļaut izplūst priekšnojautai par nākotnes šausmām.
Romāns iznāca 1930. gadā, bet nākamais karš tajā ir paredzēts un neizbēgams, un tā fonā varoņi, it kā Zāles iemītnieki epigrafā «Melnajā miesā», īpaši izmisīgi bēg, tikai «lai paliktu tajā pašā vietā».
