Krāsa dabā. Apkārtējās pasaules krāsu kolekcija

Jubilejas, lielisks, paplašināts dāvanas izdevums "Vernera krāsu nomenklatūra" (1821) — visnozīmīgākā un pazīstamākā grāmata par krāsu un tās izcelsmi dabā. Pirmo reizi publicētā 1814. gadā "Krāsu nomenklatūra" Vernera bija vizuāls ceļvedis minerālu identificēšanai pēc ārējām pazīmēm ar 54 krāsu paraugiem. To sastādījis vācu ģeologs Abrahams Gotlobs Verners, grāmata tika paplašināta un papildināta 1821. gadā ar skotu mākslinieka-florista Patrika Saimu, kurš pievienoja Vernera minerāliem atsauces uz dzīvnieku un augu sugām, kā arī nodrošināja katru no minētajām krāsām ar paraugu ar atbilstošu aizpildījumu, palielinot kopējo toņu skaitu līdz 110. Krāsu klasifikators, ko Saims izstrādāja īpaši dabas pētniekiem, bija vienots standarts, uz kuru vajadzēja atsaukties, aprakstot jebkuru dabas objektu. Tādējādi Saims savā novatoriskajā darbā sniedza zinātniekiem krāsu terminoloģiju — viņi varēja paļauties uz to, izvēloties vispiemērotāko terminu standartizētam apkārtējās pasaules objektu aprakstam. Rezultātā iegūtais izdevums bija nenovērtējams zoologiem, botāniķiem, minerologiem, anatomistiem un pētniekiem, tostarp Čārlzam Darvinam. "Krāsa dabā" padara šo brīnišķīgo izdevumu pieejamu mūsdienu lasītājiem. Katrs krāsa, uz kuru atsaucās Verners un Saims, ir ilustrēta ar piemēriem no dzīvnieku, augu un minerālu pasaules. Ilustrācijas ņemtas no XVIII–XIX gadsimta dabas pētnieku kolekcijām. Lasītāji var saskatīt ķieģeļu sarkano uz sniegpulkstenīša krūtīm, porcelāna jaspisā vai acs krāsas ziedlapiņās, apbrīnot Berlīnes zilo uz sojas spalvām, safīrā vai aknītes ziedlapiņās. Pateicoties papildinošajiem rakstiem no vadošajiem dabas vēstures ekspertiem, kā arī vairāk nekā 1000 krāsainām attēliem, grāmata ir ideāls ilustrēts izdevums par krāsu māksliniekiem, dizaineriem, ilustratoriem, dabas pētniekiem, minerologiem un visiem, kas ir apburti ar krāsu. No autoriem 1774. gadā vācu ģeologs Abrahams Gotlobs Verners izstrādāja minerālu klasifikācijas sistēmu, kas ļāva identificēt un aprakstīt tos, pamatojoties uz ārējām pazīmēm. Viņš uzskatīja, ka krāsa ir viena no galvenajām iezīmēm minerālu identificēšanai, tāpēc izstrādāja īpašu nomenklatūru no 54 krāsām un, lai to vizualizētu, katrai pievienoja minerālus no savas kolekcijas. Nākamo 40 gadu laikā Verners atgriezās pie sava klasifikatora un paplašināja to, periodiski daloties ar skolēniem atjauninātajos sarakstos, kurus tie izmantoja un papildināja savos darbos. 1814. gadā skotu mākslinieks Patriks Saims paplašināja Vernera nomenklatūru līdz 108 krāsām, bet nedaudz vēlāk, 1821. gadā, — līdz 110. Viņš pievienoja Vernera atsaucēm uz minerāliem atsauces uz dzīvnieku un augu sugām, kā arī nodrošināja katru no minētajām krāsām ar paraugu ar atbilstošu aizpildījumu. Šajā grāmatā Saimu idejas ir pilnībā realizētas un papildinātas. Katram tonim ir veltīta atsevišķa lapa, grāmata ir ilustrēta ar attēliem no visiem dzīvniekiem, augiem un minerāliem, kas minēti viņa darbā. Tur, kur Saimam piemēru nav, ir izvēlēti varianti, kas papildina viņa krāsu sistēmu. Katras ieraksta sākumā ir paraugs krāsas pēc Saimu, sākotnējie piemēri un tonis apraksts. *** Visnozīmīgākais Saimu ieguldījums krāsu sistemātikā ir ne tikai tas, ka viņš izvēlējās 110 toņus no izkliedētiem avotiem, bet arī tas, ka viņam izdevās pārvērst krāsu tabulu no izglītojoša instrumenta māksliniekiem un daži dabas pētnieki par darba instrumentu visiem dabas pētniekiem. Kam šī grāmata: Visām, kas interesējas par krāsu un strādā ar to — māksliniekiem, dizaineriem, ilustratoriem, fotogrāfiem. Minerologiem, dabas pētniekiem un visiem, kas interesējas par dabas vēstures attīstību. Dāvanas izdevumu mīļotājiem.