Mākoņi virs pilsētas ir pacēlušies

"Viss šajā pilsētā bija svešs: gan pagalms, gan skola, gan debesis virs manas galvas. Šeit tās bija baltas, nedaudz apēnotas ar mākoņiem, vaļīgas, bet tur, Maskavā, tās bija saulainas un zilas".
Piecpadsmit gadus vecajam Sergejam Ostram nepatīk vārds "evakuētais", bet neko nevar darīt: šajā tālajā Sibīrijas pilsētā viņš ar tēvu nonāca ne pēc savas gribas. Aiz "logiem ir 1942. gads, notiek briesmīgs karš. Gribi vai negribi, nākas pierast pie jaunas vietas, iet uz jauno skolu ar jauniem skolotājiem un klasesbiedriem un pakāpeniski iegūt jaunus draugus un ienaidniekus.
No paaudzes, ko apdedzinājusi karš, rakstnieks Vladimirs Amļinskis savā stāstā vada atklātu sarunu par laiku, par cilvēkiem, kas tuvināja Uzvaru, par grūtībām izaugsmē kara trūkuma gados, par draudzību un par mīlestību.
Domāts vecākiem skolēniem.