Mēs sastapām ļaunumu

Šīs grāmatas varonim pat ļaunuma vārdu ir grūti nosaukt, lai gan tam ir daudz vārdu: karcinoma, audzējs, vēzis. Vēl grūtāk ir stāstīt, kā viss notika, jo ļaunums nāca pie tuva cilvēka - mātes vecākās māsas, kuru sauc ar cieņas pilnu uzvārdu Eļenovna, Māte kādreiz aizvietoja viņas vecākus, bet viņas bērniem kļuva par kaut ko līdzīgu vecmāmiņai.
Kamēr Eļenovna iziet cauri sarežģītai, izsmeļošai ārstēšanai, ģimene, cīnoties ar savām bailēm, piepilda viņas dzīvi ar gaismu un rūpēm, pamazām - pa minūtei, stundai, dienai - atņem slimībai, atrodot vienkāršus iemeslus priekam un ticībai. Šajā ceļā katra nodzīvotā diena nozīmē mazu uzvaru pār ļaunumu, un jebkurš, pat ikdienišķs, notikums - lapkritis, Jaungada rīts, pirmais sniegs, redzētais zvaigznājs - šķiet brīnums visiem, ne tikai mazajai māsiņai Jāsei.
Cīņā ar ļaunumu var uzvarēt vai zaudēt, bet ļaunuma nav jābaidās, un šajā cīņā katrs dalībnieks ir svarīgs un katrs dzīves mirklis ir vērtīgs.
Aleksandra Zajeceva ar stāstu "Mēs sastapām ļaunumu" kļuva par finālisti konkursā "Grāmatu" 2020. gadā.
Bērniem vecākajā skolas vecumā.