Par meiteni, kura... Kā dzied marabu

Lena Šiškina vienmēr stāv pēdējā fizkultūrā, vēlas kļūt par krāsotāju, bet vēl vairāk - par zirgu kopēju cirkā, mīl visus pasaules dzīvniekus (un pat peles nebaidās - varbūt, pavisam nedaudz), spēlē uz šķīvjiem, zina garšu toros no Karskas jūras un vienu vārdu latviešu valodā. Kur viņa nebūtu - Rīgas jūras krastā, Tveras ielā Maskavā, ciematā vai vilcienā, - viņu visur pavada veiksme; un uzreiz ticams, ka pasaule tā reaģē uz labestību un patiesumu.
Stāstus un stāstu ilustrējusi Anna Permjakova.