Rozamundas Pilčeras (1924–2019) grāmatas zina un mīl visā pasaulē. Viņas romāni ir vienkārši un nesteidzīgi, taču tajos ir daudz patiesas siltuma un sirsnības. Rakstnieces kredo var raksturot ar frāzi: „Labiem cilvēkiem vienmēr viss būs labi”, — un šajā gadījumā tas ir stabila lasītāju panākumu garantija.
Džeina, romāna „Vasaras beigas” varone, ierodas Skotijas dzimtas īpašumā, cerot satikt savu brālēnu, kurā ir iemīlējusies kopš bērnības. Ko viņai sniegs šī tikšanās, izņemot ģimenes „skeletus skapī”?..
Atraitne Virdžīnija dodas uz vējaino Kornvolas piekrasti, lai pārdomātu savu ne pārāk laimīgo pagātni un saprastu, kā dzīvot tālāk („Tukša māja”). Un visbeidzot kļūt par savas likteņa saimnieci, pieņemot svarīgu lēmumu.
Pavasara laika apstākļi ir mainīgi, īpaši Skotijā — reizēm saule, bet reizēm pēkšņi sniegputeņi („Sniegs aprīlī”). Kērolaina ir spiesta apstāties ceļā sniega dēļ un pieklauvēt pie svešām mājām durvīm. Viņas kāzu diena ir noteikta uz nākamo otrdienu, bet viltīgais aprīlis, šķiet, ir izplānojis savu ceļu... Romāns tiek piedāvāts jaunā tulkojumā.
